ANDREASS KRĪGERS
HEIDIJAS TĀLĀKAIS METIENS

SKATĪTIES FILMU




PATIESĪBĀ ES TOREIZ VĒLĒJOS BŪT PIRMĀ SIEVIETE AUSTRUMVĀCIJĀ,
KURA AIZMET 23 METUS. ES VĒLĒJOS VĒL DAUDZ TĀLĀK…«

ĪPAŠI NOTIKUMI ANDREASA DZĪVĒ

1979

14 gadu vecumā Heidija sāka iet Bērnu un jauniešu sporta skolā. Šeit sākās viņas karjera Austrumvācijas profesionālajā sportā. Pēc tam, kad viņa bija sasniegusi nepieciešamos rezultātus, Austrumvācijas sporta klubs “Dynamo Berlin” Berlīnes sporta forumā viņu, stingri novērojot, noskatīja virzībai uz medaļām.

1981

Papildus vitamīnu tabletēm, kuras viņa lietoja jau agrāk, no sava trenera Heidija saņem pirmos dopinga līdzekļus – savas “zilās tabletes”. Nosaukumu viņa tām nezina. Pie tam, šīm tabletēm vairs nav oriģinālā iepakojuma. Heidijas treneris viņai tās dod kā “atbalstošu līdzekli”.

1986

Heidija Krīgere iegūst zelta medaļu Eiropas vieglatlētikas čempionātā Štutgartē lodes grūšanā sievietēm. Lode aizlido 21,10 metrus tālu!


1989

Tiek nojaukts mūris, beidzas Aukstais karš un Heidija joprojām ir profesionāla elites sportiste. Taču jau divus gadus vēlāk, 26 gadu vecumā, viņa pabeidz savu profesionālo karjeru, jo viņas ķermeni ir iznīcinājuši treniņi, kuros tika lietots dopings.



1995

Pārmaiņas Heidijas dzīvē: viņas draugs un kolēģis viņai atver acis par to, kas ar viņu notiek. Viņš Heidijai var nosaukt vārdā to, ko viņa jau sen meklē: transseksualitāte.


1998

Heidija Krīgere pēc trīs gadiem beidzot kļūst par Andreasu Krīgeru. Lēmums dzīvot tālāk kā vīrietim izglābj viņam dzīvību.


2000

Tikai dopinga procesi 2000. gadā pret atbildīgajiem par dopingu Austrumvācijā ļauj Andreasam sāpīgi apzināties, ka ilgus gadus viņam tika dots dopings, viņam par to nemaz nezinot.


2002

Andreass apprecas ar sievieti, kuru viņš iepazina pirms diviem gadiem dopinga procesos: „Šī sieviete man ir džekpots loterijā. Es esmu ļoti bagātīgi apdāvināts.“

TEMATISKI FILMAS FRAGMENTI

Austrumvācijas vēsturiski
politiskā kārtība

Sporta veicināšana
Austrumvācijā

Trenera loma

Izšķirošs dzīves
lēmums

Andreasa Krīgera
situācija šodien

VALSTĪ KOLEKTĪVAM BIJA LIELĀKA NOZĪME
NEKĀ ATSEVIŠĶIEM INDIVĪDIEM.

PARTIJAS MĒRĶU ĪSTENOŠANA VISBIEŽĀK
BIJA SVARĪGĀKA PAR INDIVĪDU PERSONĪBAS ATTĪSTĪŠANU.«

PAMATINFORMĀCIJA


Lodes grūšana sievietēm: 1980. gadu beigās 23 metri bija tik tuvu, ka ar roku varētu aizsniegt

Lodes grūšanā, strauji izstiepjot roku, pēc iespējas tālāk tiek mesta metāla lode. Antīkajā laikmetā mešanas sacīkstēs izmantotos akmeņus vēlāk aizstāj ar lielgabalu lodēm, līdz 1860. gadā tiek noteikti lodes izmēri un svars.
Pirmais oficiālais pasaules rekords sievietēm bija 1924. gadā 10,15 metri. Tikai 1977. gadā tika pārsniegta izšķirošā 22 metru atzīme. Vēl pēc 10 gadiem, 1987. gadā, Natālija Lisovska Maskavā sasniedz vēl šodien pastāvošo pasaules rekordu
22,63 metrus. Pēc tam neviena sieviete nav varējusi pārsniegt oficiālo pasaules rekordu, un līdz šim oficiāli nav sasniegti 23 metri.

Štutgartē 1986. gadā: pirmais Eiropas čempionāts vieglatlētikā Vācijā

Noskaņojums, kurš 1986. gadā Eiropas čempionāta laikā valdīja Štutgartē Nekara stadionā, bija grandiozs un aizraujošs. Fani godināja arī tos, kuri nebija uzvarētāji. Visvairāk medaļu saņēma
atlēti no toreizējās Padomju Savienības – un cieši viņiem sekoja Austrumvācijas atlēti, kuriem bija tikpat daudz zelta medaļu kā krieviem. No 1972. līdz 1988. gadam Olimpiskajās spēlēs medaļu
skaita ziņā pirmajā un otrajā vietā bija Padomju Savienības un Austrumvācijas atlēti.

Sporta atlētu veicināšana Austrumvācijā

Labāko atlētu veicināšana Austrumvācijas profesionālajā sportā bija veidota pakāpju sistēmā (veicināšanas pakāpe I – III) un tā ietvēra sistemātisku treniņu plānošanu vecumā no bērna līdz pieaugušajam. Talantu atrašanai vai I pakāpei kalpoja treniņu centri, kuros pēc katra treniņa gada tika pārbaudīti bērnu sasniegumi. Ja bērni un jaunieši sasniedza noteiktus rezultātus, tad viņus “deleģēja” uz Bērnu un jauniešu sporta skolu. Bērnu un jauniešu sporta skolām bija izšķiroša
loma starp talantu meklēšanu treniņu centros un profesionālajiem un augsti specializētajiem sporta klubu centriem, kuri bija Austrumvācijas sasniegumu piramīdas augšgalā. Tikai rezultatīvākie, talantīgākie un labākie Austrumvācijas sporta veicināšanas sistēmas atlēti saņēma iespēju tikt “deleģētiem” no Bērnu un jauniešu sporta skolas uz kādu no sporta klubiem, piemēram, uz sporta klubu “SC Dynamo Berlin”.

Valsts plāns 14.25

Starptautiski sasniegumi sportā Austrumvācijā bija apstiprināts valsts mērķis un tas bija kā instruments sociālisma šķietamajam pārākumam. Tam kā pamatu Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas Centrālkomiteja
pavēlēja pildīt plānu 14.25. Aiz šī valsts plāna slēpās aptverošas sistēmas uzbūve gan par organizētu un veicinātu dopingu, gan arī par dopinga vielu izpēti un attīstību. Kopš 1974. gada valsts plāns 14.25 tika pielietots hierarhiski: sākot no
Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas Centrālkomitejas, Nacionālās Olimpiskās komitejas, sporta medicīnas dienesta un zinātnes līdz pat treneriem, līdz ar to nepilngadīgi sportisti tablešu veidā saņēma dopinga vielas.

Man bija 1,85 gadus vecs un nosvera 69 kilogramus - pēc 2 gadiem
es nosvēru 105 kilogramus. Aktīva muskuļu masa.

PAŠREIZĒJĀ DOPINGA UPURU SITUĀCIJA

PIECI CITI

DZĪVES STĀSTI



TURPINI LASĪT

STĀSTA DOPINGA UPURI


Alvins J. Vāgners, vairākkārtējais vieglatlētikas čempions diska mešanā

26 gadu vecumā viņš vēl nebija lietojis dopingu. Lai gan Alvinam Vāgneram bija izcils diska metēja talants un viņš bija izpildījis starptautiskās meistarsacīkšu normas, Vācu vieglatlētikas federācija (DLV) nebija viņu izvirzījusi nevienam čempionātam. Tika uzskatīts, ka viņam nav izredžu tikt finālā.

Kad ar viņa toreizējo diska mešanas treneri federācija nepagarināja līgumu rezultātu trūkuma dēļ un tā vietā nāca kāds agrākais aktīvais sportists, Alvins ar solījumiem tika ievilināts anabolisko steroīdu lietošanā.

Jaunais treneris viņam apsolīja, ka viņa sniegums uzlabosies pat par 10 % un viņa vārds bieži tiks minēts plašsaziņas līdzekļos. Alvins pamēģināja tabletes, kuras viņam tika izsniegtas bez lietošanas instrukcijas, un tiešām parādījās solītie uzlabojumi. Vāgners sacensībās un blakus ienākumos pelnīja gandrīz piecreiz vairāk nekā policijas virskomisārs. Par blaknēm un riskiem neviens viņam neko neteica.

Lai neatpaliktu no pasaulē labākajiem diska metējiem, Alvins turpināja lietot tabletes un pat ļāva sev injicēt medikamentus,

par kuru aktīvajām vielām neko nezināja.
Pēc dažiem gadiem Vāgners mēģināja atmaskot DLV metodes, bet nebija nekādas reakcijas.

1981. gadā Alvins Vāgners pirmoreiz kļuva par Vācijas čempionu diska mešanā un pastāstīja žurnālistiem par notiekošo. Taču ne politiķi, nedz sabiedrība nereaģēja.

Tomass Gece, bijušais vieglatlēts mešanas un grūšanas disciplīnās

Bērnībā un jaunībā Tomass Gece aizrāvās ar peldēšanu, futbolu un arī ar šahu. Taču viņš pievērsās vieglatlētikai, jo to veicināja VDR sporta sistēma.
Gece 1976.–78. gadā trenējās mešanas un grūšanas disciplīnās kā jaunais talants kādā Drēzdenes bērnu un jaunatnes sporta skolā. Tur bez viņa ziņas treneris viņam kā vitamīnus padeva tā sauktos „papildu līdzekļus”.

Piemēram, vesera mešanā viņa sniegums ik gadu uzlabojās par 15 m. Tomasa sasniegumi sportā bija daudzsološi līdz brīdim, kad viņš guva pleca traumu. Tās rezultātā viņu bez žēlastības izslēdza no izlases.

Šodien Gece cīnās ar smagām sekām, ko viņa veselībai nodarījusi noziedzīgā VDR valsts sporta dopinga sistēma.

Kopā ar Andreasu Krīgeru un citiem bijušajiem augsta līmeņa sportistiem viņš ir iesaistījies dopinga profilaksē.



Ūte Krīgere-Krauze, bijusī sporta peldētāja

Ūte Vintere piedzima vienu gadu pēc tam, kad bija uzbūvēts Berlīnes mūris. Piecu gadu vecumā viņa iemācījās peldēt un 1973. gadā tika uzņemt Magdeburgas bērnu un jaunatnes sporta skolā. Tas bija viņas ilgi lolotā sapņa piepildījums. Ik dienas no septiņiem rītā viņa peldēja bezgalīgas distances. Kad Ūtei Vinterei bija vienpadsmit gadu, baseina malā parādījās trauks ar „vitamīnu” tabletēm. „Jutu, kā treneris uz mani skatās, kad es riju šīs tabletes.” Un visu laiku viņa tika steidzināta. Jauni un jauni, arvien labāki panākumi.

14 gadu vecumā viņu iekļauj II. komandā, un šajā grupā ir tikai četras meitenes.

1977. gadā viņu iekļauj olimpiskajā komandā. Tagad līdzās jau pazīstamajām tabletēm ir jaunas, zilā krāsā. Treniņus papildina anaboliskie steroīdi. Viņas muskuļi piebriest, pleci, rokas un kakls pieņemas spēkā. Ūte vairs nepazīst savu ķermeni. Viņa sāk badoties, taču nevis novājē, bet vēl vairāk pieņemas svarā.

Ūte Krauze vairs nevar izturēt smagos, bezgalīgos treniņus. 16 gadu vecumā viņa

galīgi pamet sportu. Viņu vairs nevilina pat Olimpiskās spēles.

„Manī bija tikai miers.” Ūte iekrīt kā melnajā caurumā, treniņu vietā sākas bulīmija kopā ar smagu depresiju. Viņu ārstē psihiatri. Sievietei vajadzīgi 20 gadi, lai samierinātos ar savu slimību, nosauktu to vārdā un iemācītos ar to dzīvot.

Viņa apprecas ar Andreasu Krīgeru.

Heike Knehtele, bijusī vieglatlēte, vidējo distanču skrējēja

Heike Knehtele piedzima 1963. gadā un kopš 13 gadu vecuma mācījās Leipcigas sporta kluba DHfK bērnu un jaunatnes sporta skolā. Viņa kā vieglatlēte startēja vidējo distanču skrējienos. Bet jau pēc diviem gadiem Knehteli izslēdza no izlases. Tāpēc viņa sākumā domāja, ka nav bijusi dopinga upuris.

Vēlāk Heike ieguva maģistra grādu izglītības un sociālās uzvedības zinātnēs. Tomēr viņas dzīves ceļš nebija rozēm kaisīts. Heikei Knehtelei nācās pārciest vairākas operācijas.

2003. gadā viņai diagnosticēja krūts vēzi.
Tikai pēc tam, kad viņai „pilnīga darbaspēju zuduma” dēļ 2014. gada augustā nācās pamest sociālo konsultāciju centra direktores amatu, Heike saprata, ka arī viņa ir bijusi VDR piespiedu dopinga sistēmas upuris.

Knehtele atceras, kā viņai 13-15 gadu vecumā treneris lika lietot anaboliskos steroīdus. Vajadzēja tabulās atzīmēt tā dēvēto „vitamīnu tablešu” lietošanu.Ārsti apstiprināja Heikes smago slimību — viņa ir atzīta par dopinga upuri.

Šodien Knehtele ir biedrības DOH e.V. dalībniece un atbildīgā par profilaksi.



Dagmāra Kerstena, bijusī mākslas vingrotāja

Dagmāra Kerstena piedzima 1970. gadā. Viņas vingrotājas talants atklājās, kad meitenei bija 9 gadi, un viņu nosūtīja uz bērnu un jaunatnes sporta internātskolu Berlīnē. Viņas prasmes ātri attīstījās, un jau 15 gadu vecumā meitene piedalījās Eiropas un pasaules čempionātos.

Ar mākslas vingrošanu saistītās ekstremālās slodzes un papildu līdzekļu lietošana viņai izraisīja smagus mugurkaula bojājumus. Dagmāra bija spiesta uz vienu gadu atteikties no piedalīšanās sacensībās, jo viņai draudēja muguras nervu paralīze.

Atgriežoties sportā, viņa atkal guva tik smagu traumu, ka vairs nevarēja startēt 1987. gada pasaules čempionātā.

Lai Dagmāra spētu piedalīties 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, treneri un ārsti ar medikamentiem uzlaboja viņas veselības stāvokli.

1988. gadā Dagmāra sastrīdējās ar treneriem un funkcionāriem un beidza savu sportistes karjeru.

Peldētāju tiesas prāvas laikā un policijas apmeklējuma dēļ sakarā ar paziņojumu par

dopinga lietošanu Dagmāra tikai pēc saviem plašajiem pētījumiem saprata, ka viņai sportistes karjeras laikā padoti dopinga līdzekļi.

Šodien Dagmāra vada cīņas un kustību mākslas skolu, kurā apmāca bērnus un iestājas par dopinga un vardarbības profilaksi.

Andreass Krīgers, bijušais vācu lodes grūdējs

Andreass Krīgers 1965. gadā piedzima kā Heidija Krīgere. Viņa 14 gadu vecumā uzsāka savu augsta līmeņa sportistes karjeru. Jau pēc nepilniem diviem gadiem treneris līdz ar vitamīnu tabletēm sāka Heidijai izsniegt tā sauktos „papildu” līdzekļus. Viņam tam uzticējās.

Heidija kļuva arvien spēcīgāka, viņas sasniegumi — aizvien labāki. 1986. gadā Heidija izcīnīja zelta medaļu Eiropasw vieglatlētikas meistarsacīkstēs lodes grūšanā sievietēm. Lode aizlidoja 21,10 metru attālumā.

Kad Heidijai bija 26 gadi, viņa beidza savu augsta līmeņa sportistes karjeru, jo treniņi kopā ar dopingu bija sabeiguši viņas organismu.

Heidija Krīgere 1997. gadā beidzot pārtapa par Andreasu Krīgeru. Šis lēmums — turpināt dzīvi kā vīrietim — izglāba viņas dzīvību.


Domājams sociālisma pārākums
pret kapitālismu ir
jāatspoguļo galvenokārt
sporta panākumos.

KĀDS IR JŪSU VIEDOKLIS

Pēc kā Jūs vērtējat atlētus lielā sportiskā notikumā?

Cik daudz rekordus viņi pārsniedz

95 cilvēki

Based on the number of personal records they break

231 cilvēki

Cik godīgi viņi piedalās sacīkstēs

297 cilvēki

Apskatīties rezultātus Atpakaļ balsot

Kā Jūs vērtējat starptautisko iespēju vienlīdzību sportiskajās sacīkstēs?

Nav iespēju
vienlīdzības
Iespēju
vienlīdzība

neapmierinošs

(1 - 2)

195 cilvēki

nepilnīgs

(3 - 4)

209 cilvēki

pietiekami

(5 - 6)

107 cilvēki

labs

(7 - 8)

43 cilvēki

ļoti labi

(9 - 10)

22 cilvēki

Apskatīties rezultātus Atpakaļ balsot