ANDREASS KRĪGERS
HEIDIJAS TĀLĀKAIS METIENS

SKATĪTIES FILMU




PATIESĪBĀ ES TOREIZ VĒLĒJOS BŪT PIRMĀ SIEVIETE AUSTRUMVĀCIJĀ,
KURA AIZMET 23 METUS. ES VĒLĒJOS VĒL DAUDZ TĀLĀK…«

ĪPAŠI NOTIKUMI ANDREASA DZĪVĒ

1979

14 gadu vecumā Heidija sāka iet Bērnu un jauniešu sporta skolā. Šeit sākās viņas karjera Austrumvācijas profesionālajā sportā. Pēc tam, kad viņa bija sasniegusi nepieciešamos rezultātus, Austrumvācijas sporta klubs “Dynamo Berlin” Berlīnes sporta forumā viņu, stingri novērojot, noskatīja virzībai uz medaļām.

1981

Papildus vitamīnu tabletēm, kuras viņa lietoja jau agrāk, no sava trenera Heidija saņem pirmos dopinga līdzekļus – savas “zilās tabletes”. Nosaukumu viņa tām nezina. Pie tam, šīm tabletēm vairs nav oriģinālā iepakojuma. Heidijas treneris viņai tās dod kā “atbalstošu līdzekli”.

1986

Heidija Krīgere iegūst zelta medaļu Eiropas vieglatlētikas čempionātā Štutgartē lodes grūšanā sievietēm. Lode aizlido 21,10 metrus tālu!


1989

Tiek nojaukts mūris, beidzas Aukstais karš un Heidija joprojām ir profesionāla elites sportiste. Taču jau divus gadus vēlāk, 26 gadu vecumā, viņa pabeidz savu profesionālo karjeru, jo viņas ķermeni ir iznīcinājuši treniņi, kuros tika lietots dopings.



1995

Pārmaiņas Heidijas dzīvē: viņas draugs un kolēģis viņai atver acis par to, kas ar viņu notiek. Viņš Heidijai var nosaukt vārdā to, ko viņa jau sen meklē: transseksualitāte.


1998

Heidija Krīgere pēc trīs gadiem beidzot kļūst par Andreasu Krīgeru. Lēmums dzīvot tālāk kā vīrietim izglābj viņam dzīvību.


2000

Tikai dopinga procesi 2000. gadā pret atbildīgajiem par dopingu Austrumvācijā ļauj Andreasam sāpīgi apzināties, ka ilgus gadus viņam tika dots dopings, viņam par to nemaz nezinot.


2002

Andreass apprecas ar sievieti, kuru viņš iepazina pirms diviem gadiem dopinga procesos: „Šī sieviete man ir džekpots loterijā. Es esmu ļoti bagātīgi apdāvināts.“

TEMATISKI FILMAS FRAGMENTI

Austrumvācijas vēsturiski
politiskā kārtība

Sporta veicināšana
Austrumvācijā

Trenera loma

Izšķirošs dzīves
lēmums

Andreasa Krīgera
situācija šodien

VALSTĪ KOLEKTĪVAM BIJA LIELĀKA NOZĪME
NEKĀ ATSEVIŠĶIEM INDIVĪDIEM.

PARTIJAS MĒRĶU ĪSTENOŠANA VISBIEŽĀK
BIJA SVARĪGĀKA PAR INDIVĪDU PERSONĪBAS ATTĪSTĪŠANU.«

PAMATINFORMĀCIJA


Lodes grūšana sievietēm: 1980. gadu beigās 23 metri bija tik tuvu, ka ar roku varētu aizsniegt

Lodes grūšanā, strauji izstiepjot roku, pēc iespējas tālāk tiek mesta metāla lode. Antīkajā laikmetā mešanas sacīkstēs izmantotos akmeņus vēlāk aizstāj ar lielgabalu lodēm, līdz 1860. gadā tiek noteikti lodes izmēri un svars.
Pirmais oficiālais pasaules rekords sievietēm bija 1924. gadā 10,15 metri. Tikai 1977. gadā tika pārsniegta izšķirošā 22 metru atzīme. Vēl pēc 10 gadiem, 1987. gadā, Natālija Lisovska Maskavā sasniedz vēl šodien pastāvošo pasaules rekordu
22,63 metrus. Pēc tam neviena sieviete nav varējusi pārsniegt oficiālo pasaules rekordu, un līdz šim oficiāli nav sasniegti 23 metri.

Štutgartē 1986. gadā: pirmais Eiropas čempionāts vieglatlētikā Vācijā

Noskaņojums, kurš 1986. gadā Eiropas čempionāta laikā valdīja Štutgartē Nekara stadionā, bija grandiozs un aizraujošs. Fani godināja arī tos, kuri nebija uzvarētāji. Visvairāk medaļu saņēma
atlēti no toreizējās Padomju Savienības – un cieši viņiem sekoja Austrumvācijas atlēti, kuriem bija tikpat daudz zelta medaļu kā krieviem. No 1972. līdz 1988. gadam Olimpiskajās spēlēs medaļu
skaita ziņā pirmajā un otrajā vietā bija Padomju Savienības un Austrumvācijas atlēti.

Sporta atlētu veicināšana Austrumvācijā

Labāko atlētu veicināšana Austrumvācijas profesionālajā sportā bija veidota pakāpju sistēmā (veicināšanas pakāpe I – III) un tā ietvēra sistemātisku treniņu plānošanu vecumā no bērna līdz pieaugušajam. Talantu atrašanai vai I pakāpei kalpoja treniņu centri, kuros pēc katra treniņa gada tika pārbaudīti bērnu sasniegumi. Ja bērni un jaunieši sasniedza noteiktus rezultātus, tad viņus “deleģēja” uz Bērnu un jauniešu sporta skolu. Bērnu un jauniešu sporta skolām bija izšķiroša
loma starp talantu meklēšanu treniņu centros un profesionālajiem un augsti specializētajiem sporta klubu centriem, kuri bija Austrumvācijas sasniegumu piramīdas augšgalā. Tikai rezultatīvākie, talantīgākie un labākie Austrumvācijas sporta veicināšanas sistēmas atlēti saņēma iespēju tikt “deleģētiem” no Bērnu un jauniešu sporta skolas uz kādu no sporta klubiem, piemēram, uz sporta klubu “SC Dynamo Berlin”.

Valsts plāns 14.25

Starptautiski sasniegumi sportā Austrumvācijā bija apstiprināts valsts mērķis un tas bija kā instruments sociālisma šķietamajam pārākumam. Tam kā pamatu Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas Centrālkomiteja
pavēlēja pildīt plānu 14.25. Aiz šī valsts plāna slēpās aptverošas sistēmas uzbūve gan par organizētu un veicinātu dopingu, gan arī par dopinga vielu izpēti un attīstību. Kopš 1974. gada valsts plāns 14.25 tika pielietots hierarhiski: sākot no
Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas Centrālkomitejas, Nacionālās Olimpiskās komitejas, sporta medicīnas dienesta un zinātnes līdz pat treneriem, līdz ar to nepilngadīgi sportisti tablešu veidā saņēma dopinga vielas.

KĀDS IR JŪSU VIEDOKLIS

How do you evaluate athletes at major sports events?

Based on the number of world records they break

77 Persons

Based on the number of personal records they break

202 Persons

Based on how fair they play

254 Persons

view result back to survey

How level is the international playing field for professional athletes?

1 is least level 10 is most level

Poor

(1 - 2)

170 Persons

Insufficient

(3 - 4)

191 Persons

Sufficient

(5 - 6)

71 Persons

Good

(7 - 8)

33 Persons

Excellent

(9 - 10)

19 Persons

view result back to survey